Smiltenes novada lauku iedzīvotāji varēs lasīt jaunas grāmatas

Biedrība „Smiltenei un Latvijai” īsteno projektu „Ceļojošās grāmatu kopas Smiltenes novada lauku iedzīvotājiem”. Projekts kļuvis iespējams ar Eiropas Savienības ELFLA fonda, kura līdzekļus Smiltenes novadā īsteno biedrība „Abulas lauku partnerība”. Līdzfinansējumu projektam sniedza Smiltenes novada dome.
Kopā iegādātas 960 grāmatas un tās tiek sadalītas 11 grāmatu kopās, lai būtu pieejamas katrā novada pagastā. Projekts paredz, ka ik pa 6 mēnešiem šīs kopas rotēs tā, lai 5 gadu laikā visos pagastos būtu iespējams izlasīt visas projektā iegādātās grāmatas.
Iegādāto grāmatu sarakstus varēs apskatīt biedrības „Smiltenei un Latvijai” mājas lapā, bet grāmatas atradīsies pagastu bibliotēkās un Smiltenes pagasta pakalpojumu centrā Kalnamauižā 2.
Liels paldies biedrības biedriem, kas, veicot brīvprātīgo darbu, palīdz īstenot šo projektu.

Rudens tikšanās Lejas Varicēnos

Sveiki, Smiltenes Ekokopienas draugi!

Mēs ceram, ka jūs izbaudījāt tik pat rosīgu vasaru kā mēs. Sācies rudens kad raža savākta, vakari garāki un atliek vairāk laika sevis izglītošanai, tādēļ mēs aicinām jūs 13.oktobrī pl.12:30 tikties Lejas Varicēnos. Dienas tēmas būs: 1. Ekokopienas tiešā pirkšana. 2. Permakultūra (pie mums ciemojas speciālists no Francijas ar kuru Tomas iepazinās Ekodizaina kursos Itālijā). 3. Tomas vēlas pastāstīt par Ekodizaina kursos apgūtajām zināšanām. 4. Par biedrības „Smiltenei un Latvijai” dažādu projektu uzsākšanu. 5. Jūsu ierosinājumi, aktualitātes. 6. Mūsu un jūsu vasaras un rudens „burciņu dārgumu” degustācija un kopīgs launags. Tie, kas nevar atbraukt ar savu auto, izmantojiet satiksmes autobusu pl.12:00 no Smiltenes uz Šķipeli. Ja ir jautājumi, zvaniet: 26555539 (Līga) Visi mīļi gaidīti!

Konference- ideju talka „Iemūžini mājvietu”

22.oktobrī, pirmdien, 18.30, Rīgā, Barikāžu muzejā Krāmu ielā 3. notiks konference- ideju talka „Iemūžini mājvietu”. Konferencē aplūkosim kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmas un brīvprātīgo iespējas šajā jomā. Dosim arī ieskatu mājvietu fotofiksācijas metodikā, novadpētniecībā un dzimtas vēstures pētniecībā, kā arī seno kultūraugu kolekcijās un to vākšanā. Latvijas kultūras mantojuma pašreizējais stāvoklis ir traģisks. Laukos siro mantraču brigādes ar metāla detektoriem , kas katastrofālā tempā un apjomos izrakņā gan valsts aizsardzībā ņemtos objektus, gan pētniekiem vēl nezināmas senvietas. Vecās klētiņas un citas senas celtnes šobrīd tiek intensīvi zāģētas kokmateriālos, sabrūk laika zoba saēstas, vai labākajā gadījumā pārbūvētas, zaudējot savu kultūrvēsturisko vērtību. Metāllūžņos aiziet vecie darbarīki, ēku būvdetaļas, un antīki transporta līdzekļi. Importa stādu un sēklu invāzija iznīcina vietējo ģenētisko mantojumu. Skaidrs, ka ar pašreiz atvēlētajiem valsts līdzekļiem kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt nav iespējams. Ir nepieciešama aktīva rīcība, lai nākamajām paaudzēm saglābtu kaut daļu šo vērtību. Ir līdzīgi kā 19. gadsimtā, kad strauji izzuda vērtības, kuras latviešu zemnieki bija pārmantojuši no paaudzes paaudzē- Latvju dainas. Toreiz Krišjānis Barons aicināja cilvēkus tās pierakstīt, nogādāt viņam, un izveidoja Dainu skapi, saglabājot šīs vērtības nākamajām paaudzēm. Tagad, kad uz iznīcības robežas atrodas mūsu kultūrvēsturiskais mantojums – arheoloģiskie pieminekļi, etnogrāfiskā apbūve viensētās un citās senās mājvietās, LNB Digitālās bibliotēkas portāla „Zudusī Latvija” veidotāji, Vides Aizsardzības Klubs, Latvijas Etnokultūras Centrs, aicina cilvēkus iesaistītites kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanā, lai veidotu kopīgu elektronisko datubāzi. Uz konferenci aicināti visi, kam nav vienaldzīgs mūsu zemes un kultūras liktenis un kas ir gatavi iesaistīties mūsu kopīgā mantojuma apzināšanā, fiksēšanā, glābšanā vai citādi atbalstīt šīs aktivitātes. Referātu tēmas: Ginta Zalcmane, „Latviešu mājvietu attēli Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā projektā „Zudusī Latvija”.” Jānis Puntulis, „Novadpētniecība un viensētu vēstures izpēte Smiltenes novada Brantu pagastā, Mājvietu pases un to izveide.” Pēteris Korsaks, „Mārtiņs Buclers un fotoetnogrāfija.” Vilnis Auziņš, „Motivācija - Laika pārmijnieks” Mārtiņš Kuplais. „Uz Brīvdabas muzeju pārvesto celtņu vietu fiksācija.” Rūdolfs Brūzis, „Arheoloģija Latvijas viensētās” Eva Millere, Jānis Puntulis, „Vēsturisko kultūraugu kolekcijas Latvijā. Seno šķirņu vākšana un saglabāšana” Agris Dzenis, „Latvijas Valsts Vēstures arhīva dokumentu izmantošana dzimtas vēstures pētniecībā, ģenealoģijas datorprogrammu lietošana”. P. s. Cilvēkiem no attālākām Latvijas vietām, lūgums pieteikties, ja nepieciešama naktsmāja. Sīkāka informācija zvanot 26325986 vai rakstot skomant@inbox.lv.

Apgūst ekodizaina pamatus

“Lejas Varicēnu” saimnieks un Smiltenes novada bibliotēkas brīvprātīgais lektors Tomass Krīgers ieguvis diplomu, kas ļauj viņam vadīt ekodizaina treniņus interesentu grupām. Diplomu viņš ieguva 2012. gada jūnijā, mēnesi mācoties seminārā „Ecovillage Design Education, Training for Sustainability” Itālijā “Grundtvig” profesionālās pilnveides kursos. . .... „Semināra galvenā tēma Itālijā bija ekokopienu dibināšana un ekodizains, kas nozīmē ražot, taupot resursus”, stāsta Tomass. „Ekodizains daudzviet pasaulē kļūst arvien populārāks, akcentējot ideju par videi draudzīgas preces ražošanu. Šāda produkta izstrādāšana notiek, ievērojot ekodizaina pamatprincipus. Seminārā Itālijā, piemēram, mācījāmies apstrādāt un kopt dārzu, izmantojot ekoloģisko mēslojumu – „terra preta”.

Semināra praktiskajās nodarbībās mācījāmies būvēt māju no salmu ķīpām un māliem. Uzzinājām vairāk par “zaļās” enerģijas ražošanu no vēja, ūdens un saules. Ieguvu daudz jaunu informāciju, lai varētu palīdzēt arī Latvijā veidot ekoloģiskas saimniecības. Viens no galvenajiem ieguvumiem šajā seminārā ir kontakti, jo nodarbības vadīja ļoti zinoši pasniedzēji, ar kuriem varu turpmāk sazināties un konsultēties par dažādiem jautājumiem. Seminārā uzzināju daudz jaunas informācijas, kas mani iedvesmo dalīties ar citiem. Vācijā esmu studējis menedžmentu un varu arī palīdzēt vācu valodas apguvē. Tādēļ man ir radusies iecere sadarbībā ar biedrību “Smiltenei un Latvijai” nākamgad vai 2014. gadā “Lejas Varicēnos” organizēt līdzīgu starptautisku semināru, kā Itālijā, vai pat veidot regulāru treniņu bāzi.”.... lasīt vairāk šeit

Sēklu bumbas

Sēklu bumbas - vienkāršākais veids, kā apsēt platības Tagad kad sēklas ir iemainītas varam ķerties pie sēšanas. Šeit pastāstīšu par to, kā izgatavot sēklu bumbas, lai vienkārši un ātri apsētu platības, tā ir arī lieliska nodarbe visai ģimenei. Sēklu bumbu “tēvs“ ir japāņu filozofs un organiskās lauksaimniecības pamatli- cējs Masanobu Fukoka (http://en.wikipedia. org/wiki/Masanobu_Fukuoka). Sēklu bumba sastāv no komposta, māla un sēklām. Komposts rada labvēlīgu vidi sēklu dīgšanai un apgā- dā sēklas ar nepieciešamjām barības vielām dīgšanas laikā, bet māls to visu satur kopā un pasargā sēklas no kaitēkļiem.

Šoreiz sēsim kaņepes, bet to var darīt ar faktiski jebkurām sēklām. Mums būs nepieciešams (1. att.): 1) Sauss sarkanais māls(māla pulveris) 2) Sauss komposts vai sausa ar trūdvielām ba- gāta melnzeme 3) Sēklas vai to maisījums 4) Ūdens (vēlama arī smidzinātāja pudele) 5) pēc iespējas lielāka (garāka) paplāte

Pirms lietošanas es ieteiktu mālu un kompostu izsijāt caur sietiņu. Māla un komposta daudzums variē, tāpēc es ieteiktu katram pašam paeksperimentēt un atrast sev piemē- rotāko. Es parasti ņemu 1 daļu sēklu, 2 daļas māla un 2 daļas komposta. To visu kārtīgi samaisam (2. att.) un beram uz paplātes (ja ir bailes, ka sēklas varētu iegaršoties kaitēkļiem, maisījumam var pievienot maltus čilli piparus). Uz maisījuma uzsmidzinam(var arī uzšļakstīt ar pirkstiem) nedaudz ūdens un ar vienmērīgām kustībām sākam paplāti kustināt no labās puses uz kreiso vai otrādi, pa- kāpeniski pievienojot vēl ūdeni, kamēr maisījums sāk savelties bumbiņās(3., 4. att.). Ja liekas ka maisījums ir par sausu vai par slapju, tad var attiecīgi pievienot vēl ūdeni vai sausu komposta-māla maisījumu.

Bumbu lielums ļoti variē no ļoti mazām līdz pat olas lieluma. Pēdējās vairāk paredzētas “par- tizānu dārzkopībai”, lai apzaļumotu privātus vai valsts īpašumā esošus zemes gabalus, tā iemesla dēļ, ka tās var tālu aizmest.

Kad daļa bumbu jau ir izveidojušās tās uzmanīgi noņemam no paplātes un liekam saulītē apžūt(5., 6., 7. att.). Tā turpinam kamēr viss maisījums ir savelts bumbās. Apžāvētās sēklu bumbas varot uzglabāt vairākus mēnešus. Tagad tikai atliek gatavās bumbas “izsēt“ vajadzīgajā vietā.

Šādas bumbas var arī velt ar rokām neizmantojot paplāti, vai arī, ja ir nepieciešams apsēt apjomīgas platības, var izmantot betona maisītāju vai līdzīgas konstrukcijas ierīces. Daži video materiāli par sēklu bumbām angļu valodā: http://www.youtube.com/watch?v=dWyduWsoy8o http://www.youtube.com/watch?v=KEcxTucO81o http://www.youtube.com/watch?v=l_V9WI3ObyE Veiksmīgu bumbošanu!

Dārza darbi aprīlī 2012

2012. gada 3. aprīlī bibliotēkā notika diskusija par pavasara darbiem mazdārziņos. Dalījāmies ne vien ar padomiem un pieredzi, bet arī ar sēklām.

Dārza darbi aprīlī un sēklu maiņa

Visi interesenti, kas gatavojas dārza darbiem laipni aicināti 3. aprīlī plkst. 18:00
Smiltenes bibliotēkā uz diskusiju-pieredzes apmaiņu par dārza darbiem pavasarī. Aicinām ikvienu, kas savā dārzā savākuši augu sēklas tās paņemt līdzi, lai verētu samainīties ar citiem pasākuma apmeklētājiem!