Ir pagājušu trīs mēneši
kopš biedrībā “Smiltenei un Latvijai” un Smiltenes novada skolās Erasmus+ finansētā Eiropas Solidaritātes
korpusa brīvprātīgo projekta “Learn and share” ietvaros darbojas brīvprātīgie
jaunieši Paula no Spānijas un Arpad no Ungārijas. Kopumā jaunieši Smiltenē
pavadīs 6 mēnešus un šobrīd projekts ir pusē. Uzdevām viņiem dažus jautājumus,
lai uzzinātu, kāds ir bijis šis laiks. Kas ir paveikts darbojoties skolās? Kādi
ir viņu lielākie izaicinājumi esot svešā valstī tik ilgi? Ko vēl viņi vēlas
izdarīt skolās? Ko uzzinājuši par mūsu valsti un kultūru? Kas viņus pārsteidz? Beigu beigās sarunājoties, mums sanāca divi
īsi projekta piedzīvojumu apraksti ar kuriem vēlamies iepazīstināt arī jūs!
Paulas stāsts par laiku,
kas pavadīts Latvijā un darbu skolās.
“Šajos trīs mēnešos es
daudz esmu mācījusies no mūsu mentores Zanes. Latviešu valodas nodarbībās mēs
daudz uzzinām par latviešu kultūru. Esmu mazliet uzzinājusi par šīs zemes
vēsturi, reliģijām, pagāniem un to, kā latvieši svin Lieldienas. Zinu, ka
latviešiem ļoti patīk dejot un viņi ar lielu mīlestību aizstāv savas tradīcijas.
Kā arī esmu redzējusi gan ļoti jaunus, gan vecus cilvēkus dejojam tradicionālajos tērpos,
kas ir ļoti īpaši.
Esmu izmēģinājusi arī
Latvijas ēdienus kā Latvijas medus kūka, plānos un kraukšķīgos rupjmaizes
grauzdiņus un Latvijas vīnu ar ābolu pīrāga garšu. "Abavas ābolkūka”.
Par manu mīļāko vietu
pilsētā ir kļuvis Smiltenes parks, kas Lieldienās bija ļoti jauki izrotāts ar
šūpolēm, un kurā man ļoti patīk pastaigāties. Kaut kas, kas mani pārsteidz šajā
pilsētā, ir apkārt esošais mežs, ar kuru es iepazinos pavisam nesen, un kas man
šķita labi sakopts , kā arī kapsēta, kas absolūti atšķiras no tās, kas atrodas
manā pilsētā. Tāpat nesen atklāju, ka šeit ir arī veikals ar spāņu produktiem
“El Bodegón”, kas liek aizdomāties, ka latviešiem ļoti garšo spāņu
gastronomija, jo Rīgā atradu 2 spāņu pārtikas veikalus. Man ļoti patīk, ka ir
labi sabiedriskā transporta pakalpojumi, esmu apmeklējusi vairākas pilsētas,
pateicoties tam, ka tajās viegli var nokļūt ar autobusu. (Balvi, Gulbene,
Cesvaine, Valmiera, Cēsis, Rīga, Sigulda)
Ja prasa par
izaicinājumiem, tad protams, ikdienā ir arī izaicinājumi, piemēram laika
apstākļi. Man ir aizdomas, ka tieši aukstuma dēļ esmu saslimusi šajā laikā
divas reizes, lai gan savā valstī slimoju reizi gadā. Tas arī nedaudz ietekmēja
manu vēlmi iet ārā, jo sākumā ļoti baidījos sasaldēties un saslimt. Nekad nebiju
kurinājusi malkas krāsni un to apgūt bija vesels process. Esmu priecīga, ka
drīz šis darbiņš vairs nebūs jādara un tuvojas vasara. Arī pilsētas lielveikals,
salīdzinājumā ar to, kas atrodas manā pilsētā, piedāvā mazāku dažādību, tādēļ
gatavošana bijusi diezgan sarežģīta un likusi ilgoties pēc mājām. Dažreiz
grūtības sagādā arī tas, ka daudzi cilvēki nerunā angliski, un tas liek
attīstīt cita veida komunikācijas prasmes. Protams, vislielākais izaicinājums
tik ilgi esot projām no mājām ir ilgas pēc dzimtenes, ģimenes, draugiem un
mājdzīvniekiem.
Taču šajā projektā esmu
arī mācījusies kā ar šīm ilgām tikt galā, pielāgoties, būt patstāvīgai. Kā
nodot savas vērtības, zināšanas un pieredzi jauniešiem un bērniem..
Visjaunākie skolēni mums
ir Palsmanes pamatskolā, un varu teikt ,ka šeit man patīk vislabāk. Tie ir
1.-2. klases skolēni un viņi ir tik zinātkāri un jauki. Mēs cenšamies viņiem
iemācīt pamatlietas par dabu un tās aizsardzību, kā arī iepazīstinām ar angļu
valodu.
Jūtos ļoti laimīga,
tiekoties ar viņiem, jo šķiet esam viens otru iepazinuši un izveidojuši saikni.
Viņi tiešām priecājas, kad ierodamies skolā. Šī vecuma grupa ir arī
izaicinājums, jo viņi ir tik mazi un vēl īsti nesaprot angliski, tādēļ
aktivitātes jāveido jautrā veidā, lai pievērstu viņu uzmanību, pamazām veidojot
viņu interesi par apkārtējo vidi un dabu. Tuvākajās nedēļās plānojam arī
kultūras un pieredzes apmaiņas pasākumu ar vecākajām klasēm, kas nav mūsu
ierastā auditorija šajā skolā.
Taču ar 4.-6. klases
skolēniem mēs strādājam Smiltenes vidusskolā. Arī viņiem mācām pamatlietas par
apkārtējo vidi un ilgtspēju, diskutējam un pārrunājam problēmas. Man patīk šis
vecuma posms, jo var just lielu atšķirību izpratnes līmenī, un ar viņiem jau ir
viegli sarunāties. Kas ir pats interesantākais, ka viņi ierodas savā brīvajā
laikā, pēc pašu vēlēšanās, un ir ļoti ieinteresēti, kas liek mums justies ļoti
gaidītiem. Laiks, ko pavadām kopā ir vērtīgs un jautrs gan viņiem, gan mums.
Un patiesībā jau nav
lielas atšķirības starp skolām un vecumiem, jo galvenais mērķis- rosināt
skolēnus rūpēties par mūsu planētu - ir
svarīgs visur.
Rosināt skolēnus
aizdomāties un veidot pasākumus ar vides aizsardzības un ilgtspējas tēmām ir
arī Smiltenes vidusskolas Eko padomes
darbs. Kopā ar vidusskolniekiem mēs cenšamies vismaz reizi mēnesī izveidot
pasākumus, kuros tiktu iesaistīti skolēni par pamatu ņemot gan startptautiskās
vides aizsardzības dienas, gan arī skolas vides novērtējumu, ko sagatavojuši
paši skolēni. Tāds izveidots, jo Smiltenes vidusskola ir Eko skolu kopienā, kas
ir ļoti interesanta vispasaules programma, kurā skolas savā ikdienā iesaistās
vides aizsardzības pasākumos.
Šobrīd Eko padomē ir četri
skolēni un ceru, ka nākamajos mēnešos ar savām aktivitātēm piesaistīsim vairāk
jauniešu, lai tajā būtu jaunas idejas, uzskatu dažādība un vairāk aktivitāšu.
Projekta sākumā ar
jauniešiem mums sanāca darboties arī Smiltenes tehnikumā, kurā vadījām dažas
nodarbības par ilgtspēju angļu valodā, bet lielākoties viņus interesēja mūsu brīvprātīga darba pieredze un
valstis no kurām nākam. Bija prieks, ka varējām viņiem to pastāstīt un varbūt
rosināt kādu piedalīties brīvprātīgā darbā nākotnē. “
Turpinājumā Arpada stāsts
par piedzīvoto projektā.
“Atskatoties uz trīs mēnešiem, kas šeit jau pavadīti,varu teikt, ka esmu
uzzinājis dažus faktus par Latvijas vēsturi, tradīcijām un tautu.
Zinu, ka latvieši
agrāk daudz cīnījās okupācijas dēļ, cīnījās par savu neatkarību, tāpēc ļoti
lepojas ar saviem senčiem un savu mantojumu. Patīkami redzēt, ka daudzviet
Latvijā plīvo tautas simbols- karogs.
Šeit
ieradāmies dalīties ar savām zināšanām vairākās skolās.
Palsmanes
skola ir mana mīļākā vieta no tām, kurās darbojamies. Tur skolēni ir
apbrīnojami un ļoti aizraujas ar dabu un vidi. Mums vienmēr ir dažas
aktivitātes, kas saistītas ar aktuālām tēmām saistībā ar vides problēmām, bet izmantojam
arī ANO starptautiski svinamo dienu kalendāru. Tādā veidā varam savstarpēji
dalīties domās un iepazīstināt skolēnus ne tikai ar dabas aizsardzības
jautājumiem, bet arī kultūru dažādību. Lepojos ar šiem skolēniem, jo viņi
pievērš tik lielu uzmanību rūpēm par dabu.
Tuvākajā laikā
mums plānots arī kultūras apmaiņas pasākums vecākajās klasēs. Mēs ceram, ka ar
katru vecuma grupu varēsim dalīties ar kaut ko noderīgu un atstāt paliekošu
ieguldījumu.
Smiltenes
vidusskolas Dārza ielas ēkā mums bijis daudz rotaļīgu un izglītojošu
aktivitāšu, viņi labprāt spēlē dažādas sacensību un viktorīnu spēles. Lai arī
tas ir viņu laiks ārpus stundām, 8-15 jaunieši regulāri tiekas ar mums reizi
nedēļā, lai kopīgi izzinātu, diskutētu un darbotos, lai padarītu šo pasauli
labāku, aizsargātu dabu un vidi.
Vēl viens
posms un vieta, kurā darbojamies ir Smiltenes vidusskolas Eko padome, kurā
darbojas vecāko klašu skolēni. Šī padome ir iniciatore savā skolā vides
jautājumu un problēmu risināšanā. Mēs kopā veidojam kampaņas par ilgtspējai svarīgām
tēmām, lai rosinātu zaļo domāšanu skolā un sabiedrībā. Ir lieliski, ka šīs skolas
kolektīvs ir izvēlējies šādu ceļu un vēlas kļūt ilgtspējīgāki. Kopā plānojām
Ūdens un Zemes dienu aktivitātes un
apzinām jomas, kuras jāuzlabo skolā.
Pēdējā skola,
kurā uzsākām darbu aprīlī, ir Blomes pamatskola. Skola šķiet lieliska! Cerams skolēni
aizvien vairāk pievienosies un priecāsies par mūsu aktivitātēm un nodarbībām. Šajā
skolā plānojam ne tikai izglītojošas aktivitātītes par dažādām tēmām, kas
saistītas ar dabu un vidi, bet arī dažas sporta aktivitātes. Laiks kļūst arvien
siltāks un mēs vēlamies, lai jaunieši noliktu malā savus viedtālruņus un ne
tikai domātu un runātu par dabu, bet arī būtu tajā. Jo vieglāk ir vēlēties
saglabāt to, par ko priecājies un mīli.
No visiem, ko
esmu šeit saticis esmu uzzinājis daudz jautru faktu, Pamazām esmu iedzīvojies Latvijā,
mācos latviešu valodas pamatfrāzes un dančus. Man patīk laika apstākļi,
klimats, es mīlu Latviju kopumā, bet reizēm jūtos nedaudz apmaldījies un
ilgojos pēc mājām, jo nevar jau pilnībā izpausties svešā zemē ar svešu valodu. Tāpēc
sajūtas ir divējādas, gan ļoti ilgojos pēc mājās, gan priecājos par iespēju dot
kaut ko no savām zināšanām šejienes jauniešiem un iepazīt jaunu zemi.”
Tādas ir abu
jauniešu pārdomas par šeit iegūto un paveikto. Mēs, biedrība “Smiltenei un
Latvijai” , ļoti priecājamies par viņu devumu un esam pateicīgi visām skolām,
kas piedalās projektā, sniedzot iespēju bērniem un jauniešiem iepazīt
ilgtspējīgu dzīvesveidu, rūpējas par vidi un caur šo sadarbību parāda skolēniem
dažādas kultūras un valodas.
Ar nepacietību gaidām arī Permakultūras festivālu jauniešiem “Lejas Varicēnos”, kuru viņi organizēs. Bet par to jau citā atskatā jau tuvākajā laikā!
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Jauniešu darbs novada skolās un Permakultūras
festivāla organizēšana notiek Erasmus+ finansētā Eiropas Solidaritātes korpusa
brīvprātīgo projekta “Learn and share” ietvaros. Projekta
Nr. 2023-1-LV02-ESC51-VTJ-000117225
Angļu valoda un atkritumu šķirošana vienā nodarbībā
Smiltenes tehnikumā pēc vīru folkloras kopas "Vilkači" uzstāšanās pielaikojot viduslaiku tērpu.
Liels izaicinājums mazākajām klasēm ir atrast kaut ko arī latviešu valodā
Sacensību gars un spēļu pauzes pa vidu nopietnajām sarunām par vides problēmām
Angļu valoda un atkritumu šķirošana
Atklājums pēc sniega nokušanas. Mentore Zane parāda, ka ap Smilteni ir skaisti meži
Ar mentori Valmieras Multimēdiju festivālā
Angļu valoda un atkritumu problēmas
Otrreiz pārstrādājamas medaļas starpbrīžu spēļu uzvarētājiem
Iepazīšanās ar Blomes skolu