ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Noslēdzies apmācību cikls “Sieviete- vesela un laimīga!”

 


Biedrība “Smiltenei un Latvijai” realizējusi apmācību cikla “Sieviete- vesela un laimīga!” nodarbības.

Paldies Zanei Vormai par lieliskajām nodarbībām. Tik žēl, ka tās nu ir beigušās. Nodarbību laikā pasniedzēja sniedza teorētiskās un praktiskās zināšanas. Gūtās zināšanas sievietes varēs izmantot, lai ikdienā nostiprinātu savu veselību un uzlabotu dzīves kvalitāti. 

Bija tiešām interesanti un tik brīnišķīga sieviešu grupa. Tik daudz bija nezināmā un noklusētā gan par sievietes fizioloģiju, gan baudu, gan veselību, kas tagad kļuvis zināms. Un, protams, paldies arī visām dalībniecēm par jautājumiem un atklātību šajā ceļā, jo tikai tā varējām runāt par tiešām nozīmīgo.

Paldies arī projekta finansētājiem, jo šajās  mācībās par sievietes reproduktīvo veselību un iegurņa pamatnes muskulatūru varēja piedalīties ikviena sieviete neatkarīgi no materiālā un sociālā stāvokļa. Apmācību ciklu noklausījās dažāda vecuma sievietes, no 30 līdz 70 gadiem, un arī jaunās māmiņas, kurām bija īpaši interesanti uzzināt par to kādi vingrinājumi ir ieteicami pēcdzemdību periodā, kā rūpēties par rētām un atjaunot baudu intīmās attiecībās. Šo visu noklausoties daža laba dāma, kam bērni jau lieli, bēdīgi nopūtās un skumji vaicāja Zanei, kur gan viņa bijusi agrāk? 

Taču pasniedzēja visas mierināja, ka trenēt iegurņu muskulatūru nav par vēlu nevienā vecumā, tāpat kā rūpēties par savu baudu un intīmo labsajūtu. Vajag tikai sākt un rezultāti būs. 

Esam priecīgi par vērtīgajām zināšanām, ko sievietēm sniedzis šis kurss, kas ļaus viņām turpmāk būt veselākām un laimīgākām.  

Pasākumu organizēja biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar biedrību “Abulas lauku partnerība” un Lauku atbalsta dienestu. Finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (899.10 eiro), līdzfinansē Smiltenes novada pašvaldība (99.90 eiro).

......................................................................................................................................................................

Projekta Nr. 24-09-AL10-A019.2205-000004 “Sieviete- vesela un laimīga!” 

















 


trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis

Ieklausies sevī meža terapijā

 




Jau sen ir zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienās zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt grūtības un stresu. Ar meža terapiju 30.maijā plkst. 18.00 tiešsaistes platformā zoom.com. un Meža veldzes pārgājienā 2.jūnijā plkst. 10.00.iepazīstinās klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.

Meža veldze jeb meža pelde kā veselību veicinošs, ikdienas dzīves kvalitāti stiprinoša prakse kļūst arvien populārākā gan Eiropā, gan arī citos pasaules reģionos. Mūsdienu praksē tā aizsākusies Japānā un zināma ar nosaukumu Shinrin-yoku, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “uzņemt meža atmosfēru”, savukārt aprakstot procesa tēlaino pusi, tiek lietots jēdziens “iegremdēties meža atmosfērā”. Angliski tiek lietots jēdziens “forest bathing”, kas tiešā tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē “meža pelde”. Līdztekus nosaukumam “meža pelde” latviešu valodā iespējams izmantot arī jēdzienu “meža veldze” tā radītā emocionālā miera un spēcinājuma dēļ.

Meža veldzes pārgājienam ir raksturīgs mierīgs temps, ļaujot uzmanībai apzināti vērsties uz meža atmosfēru, izmantojot piecas maņas (redzi, dzirdi, tausti, smaržu un garšu), piedzīvojot emocionālu pārdzīvojumu, kas vērsts uz iekšēja mieru un atslābinājumu.

Meža veldze kā regulāra ikdienas prakse palīdz stiprināt un atjaunot

1)         Fizisko veselību. Meža veldzei raksturīgais ritms un secība palīdz normalizēt sirds asinsvadu veselību, stiprināt imunitāti, noturību pret aukstuma un karstuma radīto diskomfortu, veselības grūtībām, u.c.

2)         Psihisko veselību. Meža veldze ietver visus psihiskās veselības stiprināšanai nozīmīgās stratēģijas: mijiedarbību ar apkārtējo vidi, vērību pret sevi un apkārt notiekošo, aktivitāti jeb mērķtiecīgu darbību, iespēju mācīties uzzinot kaut ko jaunu vai atgādinot sev jau zināmo, piedzīvojot dāsnumu un laipnību gan pret sevi gan savā rīcībā.

3)         Sociālo veselību. Meža veldzes galvenās aktivitātes: kontakts, izmantojot visas maņas, skaistums, līdzjūtība, emocijas, nozīmes veidošanās palīdz stiprināt piederības sajūtu, sociālo kontaktēšanos un mazina vientulības izjūtu.

4)         Garīgo veselību. Pateicība par dzīvību apkārt un iekšējo dzīves spēku, savu sāpju godināšana jeb pieņemšana, ļaušanās pieredzes plūdumam un zinātkāre par gaidāmo dod iespēju veidot un stiprināt savas dzīves jēgu, vērtību nostiprināšanos un gandarījumu par dzīvi, gūto pieredzi.

Meža veldze kā viens no galvenajiem instrumentiem tiek izmantots meža terapijā, kuras galvenie mērķi ir cilvēka veselības atjaunošanās un piederības nostiprināšana kā daļai no dabas.

Iepazīšanās ar meža veldzi un meža terapiju tiešsaistes nodarbībā 30.maijā plkst. 18.00 tiešsaistes platformā zoom.com. un Meža veldzes pārgājienā 2.jūnijā plkst. 10.00.

meža veldze ir apzināta došanās un atrašanās dabā, lai uzlabotu labsajūtu ikdienā. Šis noteikti nebūs pārgājiens tikai jaunajiem un sportiskajiem, meža veldzes temps ir no viena līdz trim kilometriem stundā, meža terapijas temps – 500 metri līdz 1,5 kilometri stundā.

Ja arī tu vēlies pievienot vērtību savām pastaigām mežā un iepazīt šo terapijas veidu, piesaki dalību līdz 27.05.2024. reģistrējoties https://ieej.lv/XdWKK vai pa tālruni 26551877.

Blogs, kurā pasniedzēja dalās informācijā un pieredzē https://ej.uz/1do8

Tiksimies mežā!

......................................................................................................................................................................

Projektu Nr. 23-09-AL10-A019.2205-000008 organizē biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar biedrību “Abulas lauku partnerība” un Lauku atbalsta dienestu. Finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ( 675,00 eiro), līdzfinansē Smiltenes novada pašvaldība (75,00 eiro).








trešdiena, 2024. gada 17. aprīlis

Kokles spēles koncerts "Es atnācu uguntiņu"

 


5. maijā plkst. 12.00 Smiltenes kultūras centrā aicinām jūs noklausīties kokles spēles koncertu “Es atnācu uguntiņu”.

Valsts svētku laikā vēlamies latviskās tradīcijas un spēku sajust ik solī, ik darbā. Un kas gan var būt tradicionālāks par kokli un tautasdziesmu.

Koncertā varēs saklausīt kokles dažādību, dvēseliskumu un skanīgumu. Tiks izpildītas gan tepat Smiltenes novadā pierakstītas mazāk zināmas dziesmas, gan tautā iemīļotas melodijas.

Šoreiz tiešam varēs sajust kokļu spēku un skanējumu, jo kopā ar meistarklašu vadītāju, koklētāju Zani Sniķeri, uz skatuves kāps vēl desmit jaunās koklētājas. Viņas sešu mēnešu garumā projekta ietvaros apguva kokles spēli, mācījās akordus, vingrināja pirkstus un smadzenes, lai ar savu jaunapgūto spēles mākslu šajos svētkos iepriecinātu citus.

Izvēloties skaņdarbus šim pasākumam, koklētāja Zane Sniķere vadījās pēc dalībnieču vēlmēm un mērķa - iemācīties konkrētu dziesmu vai attīstīt kādu spēles paņēmienu, tādēļ arī repertuārā ir dziesmu dažādība.

Zane uzrakstījusi arī īpaši meistarklašu dalībniecēm veltītu skaņdarbu ar Smiltenes novadā pierakstītu tautasdziesmas tekstu, kurā katra varēs ielikt arī gabaliņu sevis un izmantot jaunās prasmes.

Tādēļ visiem, kuri ieradīsies, būs iespēja dzirdēt skaņām bagātu pirmatskaņojumu.

Tiksimies koncertā!

Biedrība “ Smiltenei un Latvijai”



Brīvprātīgie jaunieši no Spānijas un Ungārijas jau trīs mēnešus darbojas Smiltenes novada skolās

Ir pagājušu trīs mēneši kopš biedrībā “Smiltenei un Latvijai” un Smiltenes novada skolās Erasmus+ finansētā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgo projekta “Learn and share” ietvaros darbojas brīvprātīgie jaunieši Paula no Spānijas un Arpad no Ungārijas. Kopumā jaunieši Smiltenē pavadīs 6 mēnešus un šobrīd projekts ir pusē. Uzdevām viņiem dažus jautājumus, lai uzzinātu, kāds ir bijis šis laiks. Kas ir paveikts darbojoties skolās? Kādi ir viņu lielākie izaicinājumi esot svešā valstī tik ilgi? Ko vēl viņi vēlas izdarīt skolās? Ko uzzinājuši par mūsu valsti un kultūru? Kas viņus pārsteidz?  Beigu beigās sarunājoties, mums sanāca divi īsi projekta piedzīvojumu apraksti ar kuriem vēlamies iepazīstināt arī jūs!

Paulas stāsts par laiku, kas pavadīts Latvijā un darbu skolās.

“Šajos trīs mēnešos es daudz esmu mācījusies no mūsu mentores Zanes. Latviešu valodas nodarbībās mēs daudz uzzinām par latviešu kultūru. Esmu mazliet uzzinājusi par šīs zemes vēsturi, reliģijām, pagāniem un to, kā latvieši svin Lieldienas. Zinu, ka latviešiem ļoti patīk dejot un viņi ar lielu mīlestību aizstāv savas tradīcijas. Kā arī esmu redzējusi gan ļoti jaunus, gan  vecus cilvēkus dejojam tradicionālajos tērpos, kas ir ļoti īpaši.

Esmu izmēģinājusi arī Latvijas ēdienus kā Latvijas medus kūka, plānos un kraukšķīgos rupjmaizes grauzdiņus un Latvijas vīnu ar ābolu pīrāga garšu. "Abavas ābolkūka”.

Par manu mīļāko vietu pilsētā ir kļuvis Smiltenes parks, kas Lieldienās bija ļoti jauki izrotāts ar šūpolēm, un kurā man ļoti patīk pastaigāties. Kaut kas, kas mani pārsteidz šajā pilsētā, ir apkārt esošais mežs, ar kuru es iepazinos pavisam nesen, un kas man šķita labi sakopts , kā arī kapsēta, kas absolūti atšķiras no tās, kas atrodas manā pilsētā. Tāpat nesen atklāju, ka šeit ir arī veikals ar spāņu produktiem “El Bodegón”, kas liek aizdomāties, ka latviešiem ļoti garšo spāņu gastronomija, jo Rīgā atradu 2 spāņu pārtikas veikalus. Man ļoti patīk, ka ir labi sabiedriskā transporta pakalpojumi, esmu apmeklējusi vairākas pilsētas, pateicoties tam, ka tajās viegli var nokļūt ar autobusu. (Balvi, Gulbene, Cesvaine, Valmiera, Cēsis, Rīga, Sigulda)

Ja prasa par izaicinājumiem, tad protams, ikdienā ir arī izaicinājumi, piemēram laika apstākļi. Man ir aizdomas, ka tieši aukstuma dēļ esmu saslimusi šajā laikā divas reizes, lai gan savā valstī slimoju reizi gadā. Tas arī nedaudz ietekmēja manu vēlmi iet ārā, jo sākumā ļoti baidījos sasaldēties un saslimt. Nekad nebiju kurinājusi malkas krāsni un to apgūt bija vesels process. Esmu priecīga, ka drīz šis darbiņš vairs nebūs jādara un tuvojas vasara. Arī pilsētas lielveikals, salīdzinājumā ar to, kas atrodas manā pilsētā, piedāvā mazāku dažādību, tādēļ gatavošana bijusi diezgan sarežģīta un likusi ilgoties pēc mājām. Dažreiz grūtības sagādā arī tas, ka daudzi cilvēki nerunā angliski, un tas liek attīstīt cita veida komunikācijas prasmes. Protams, vislielākais izaicinājums tik ilgi esot projām no mājām ir ilgas pēc dzimtenes, ģimenes, draugiem un mājdzīvniekiem.

Taču šajā projektā esmu arī mācījusies kā ar šīm ilgām tikt galā, pielāgoties, būt patstāvīgai. Kā nodot savas vērtības, zināšanas un pieredzi jauniešiem un bērniem..

Visjaunākie skolēni mums ir Palsmanes pamatskolā, un varu teikt ,ka šeit man patīk vislabāk. Tie ir 1.-2. klases skolēni un viņi ir tik zinātkāri un jauki. Mēs cenšamies viņiem iemācīt pamatlietas par dabu un tās aizsardzību, kā arī iepazīstinām ar angļu valodu.

Jūtos ļoti laimīga, tiekoties ar viņiem, jo šķiet esam viens otru iepazinuši un izveidojuši saikni. Viņi tiešām priecājas, kad ierodamies skolā. Šī vecuma grupa ir arī izaicinājums, jo viņi ir tik mazi un vēl īsti nesaprot angliski, tādēļ aktivitātes jāveido jautrā veidā, lai pievērstu viņu uzmanību, pamazām veidojot viņu interesi par apkārtējo vidi un dabu. Tuvākajās nedēļās plānojam arī kultūras un pieredzes apmaiņas pasākumu ar vecākajām klasēm, kas nav mūsu ierastā auditorija šajā skolā.

Taču ar 4.-6. klases skolēniem mēs strādājam Smiltenes vidusskolā. Arī viņiem mācām pamatlietas par apkārtējo vidi un ilgtspēju, diskutējam un pārrunājam problēmas. Man patīk šis vecuma posms, jo var just lielu atšķirību izpratnes līmenī, un ar viņiem jau ir viegli sarunāties. Kas ir pats interesantākais, ka viņi ierodas savā brīvajā laikā, pēc pašu vēlēšanās, un ir ļoti ieinteresēti, kas liek mums justies ļoti gaidītiem. Laiks, ko pavadām kopā ir vērtīgs un jautrs gan viņiem, gan mums.

Un patiesībā jau nav lielas atšķirības starp skolām un vecumiem, jo galvenais mērķis- rosināt skolēnus rūpēties par mūsu planētu -  ir svarīgs visur.

Rosināt skolēnus aizdomāties un veidot pasākumus ar vides aizsardzības un ilgtspējas tēmām ir arī  Smiltenes vidusskolas Eko padomes darbs. Kopā ar vidusskolniekiem mēs cenšamies vismaz reizi mēnesī izveidot pasākumus, kuros tiktu iesaistīti skolēni par pamatu ņemot gan startptautiskās vides aizsardzības dienas, gan arī skolas vides novērtējumu, ko sagatavojuši paši skolēni. Tāds izveidots, jo Smiltenes vidusskola ir Eko skolu kopienā, kas ir ļoti interesanta vispasaules programma, kurā skolas savā ikdienā iesaistās vides aizsardzības pasākumos.

Šobrīd Eko padomē ir četri skolēni un ceru, ka nākamajos mēnešos ar savām aktivitātēm piesaistīsim vairāk jauniešu, lai tajā būtu jaunas idejas, uzskatu dažādība un vairāk aktivitāšu.

Projekta sākumā ar jauniešiem mums sanāca darboties arī Smiltenes tehnikumā, kurā vadījām dažas nodarbības par ilgtspēju angļu valodā, bet lielākoties viņus  interesēja mūsu brīvprātīga darba pieredze un valstis no kurām nākam. Bija prieks, ka varējām viņiem to pastāstīt un varbūt rosināt kādu piedalīties brīvprātīgā darbā nākotnē. “

Turpinājumā Arpada stāsts par piedzīvoto projektā.

Atskatoties uz trīs mēnešiem, kas šeit jau pavadīti,varu teikt, ka esmu uzzinājis dažus faktus par Latvijas vēsturi, tradīcijām un tautu.

Zinu, ka latvieši agrāk daudz cīnījās okupācijas dēļ, cīnījās par savu neatkarību, tāpēc ļoti lepojas ar saviem senčiem un savu mantojumu. Patīkami redzēt, ka daudzviet Latvijā plīvo tautas simbols- karogs.

 

Šeit ieradāmies dalīties ar savām zināšanām vairākās skolās.

Palsmanes skola ir mana mīļākā vieta no tām, kurās darbojamies. Tur skolēni ir apbrīnojami un ļoti aizraujas ar dabu un vidi. Mums vienmēr ir dažas aktivitātes, kas saistītas ar aktuālām tēmām saistībā ar vides problēmām, bet izmantojam arī ANO starptautiski svinamo dienu kalendāru. Tādā veidā varam savstarpēji dalīties domās un iepazīstināt skolēnus ne tikai ar dabas aizsardzības jautājumiem, bet arī kultūru dažādību. Lepojos ar šiem skolēniem, jo viņi pievērš tik lielu uzmanību rūpēm par dabu.

 

Tuvākajā laikā mums plānots arī kultūras apmaiņas pasākums vecākajās klasēs. Mēs ceram, ka ar katru vecuma grupu varēsim dalīties ar kaut ko noderīgu un atstāt paliekošu ieguldījumu.

 

Smiltenes vidusskolas Dārza ielas ēkā mums bijis daudz rotaļīgu un izglītojošu aktivitāšu, viņi labprāt spēlē dažādas sacensību un viktorīnu spēles. Lai arī tas ir viņu laiks ārpus stundām, 8-15 jaunieši regulāri tiekas ar mums reizi nedēļā, lai kopīgi izzinātu, diskutētu un darbotos, lai padarītu šo pasauli labāku, aizsargātu dabu un vidi.

 

Vēl viens posms un vieta, kurā darbojamies ir Smiltenes vidusskolas Eko padome, kurā darbojas vecāko klašu skolēni. Šī padome ir iniciatore savā skolā vides jautājumu un problēmu risināšanā. Mēs kopā veidojam kampaņas par ilgtspējai svarīgām tēmām, lai rosinātu zaļo domāšanu skolā un sabiedrībā. Ir lieliski, ka šīs skolas kolektīvs ir izvēlējies šādu ceļu un vēlas kļūt ilgtspējīgāki. Kopā plānojām Ūdens un  Zemes dienu aktivitātes un apzinām jomas, kuras jāuzlabo skolā.

 

Pēdējā skola, kurā uzsākām darbu aprīlī, ir Blomes pamatskola. Skola šķiet lieliska! Cerams skolēni aizvien vairāk pievienosies un priecāsies par mūsu aktivitātēm un nodarbībām. Šajā skolā plānojam ne tikai izglītojošas aktivitātītes par dažādām tēmām, kas saistītas ar dabu un vidi, bet arī dažas sporta aktivitātes. Laiks kļūst arvien siltāks un mēs vēlamies, lai jaunieši noliktu malā savus viedtālruņus un ne tikai domātu un runātu par dabu, bet arī būtu tajā. Jo vieglāk ir vēlēties saglabāt to, par ko priecājies un mīli.

 

No visiem, ko esmu šeit saticis esmu uzzinājis daudz jautru faktu, Pamazām esmu iedzīvojies Latvijā, mācos latviešu valodas pamatfrāzes un dančus. Man patīk laika apstākļi, klimats, es mīlu Latviju kopumā, bet reizēm jūtos nedaudz apmaldījies un ilgojos pēc mājām, jo nevar jau pilnībā izpausties svešā zemē ar svešu valodu. Tāpēc sajūtas ir divējādas, gan ļoti ilgojos pēc mājās, gan priecājos par iespēju dot kaut ko no savām zināšanām šejienes jauniešiem un iepazīt jaunu zemi.”

Tādas ir abu jauniešu pārdomas par šeit iegūto un paveikto. Mēs, biedrība “Smiltenei un Latvijai” , ļoti priecājamies par viņu devumu un esam pateicīgi visām skolām, kas piedalās projektā, sniedzot iespēju bērniem un jauniešiem iepazīt ilgtspējīgu dzīvesveidu, rūpējas par vidi un caur šo sadarbību parāda skolēniem dažādas kultūras un valodas.

Ar nepacietību gaidām arī Permakultūras festivālu jauniešiem “Lejas Varicēnos”, kuru viņi organizēs. Bet par to jau citā atskatā jau tuvākajā laikā!

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jauniešu darbs novada skolās un Permakultūras festivāla organizēšana notiek Erasmus+ finansētā Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgo projekta “Learn and share” ietvaros. Projekta Nr. 2023-1-LV02-ESC51-VTJ-000117225






 

 Angļu valoda un atkritumu šķirošana vienā nodarbībā

 
Smiltenes tehnikumā pēc vīru folkloras kopas "Vilkači" uzstāšanās pielaikojot viduslaiku tērpu.

Liels izaicinājums mazākajām klasēm ir atrast kaut ko arī latviešu valodā

Sacensību gars un spēļu pauzes pa vidu nopietnajām sarunām par vides problēmām
Angļu valoda un atkritumu šķirošana

 
Atklājums pēc sniega nokušanas. Mentore Zane parāda, ka ap Smilteni ir skaisti meži

Ar mentori Valmieras Multimēdiju festivālā




Angļu valoda un atkritumu problēmas



Otrreiz pārstrādājamas medaļas starpbrīžu spēļu uzvarētājiem


Iepazīšanās ar Blomes skolu



 

 


trešdiena, 2024. gada 10. aprīlis

Aicinām izzināt sevi Pasaku terapijā








Aicinām iepazīt sevi ar pasaku palīdzību zinošas lektores Veras Adiņas vadībā.

Nodarbības notiks Smiltenes pagasta " Lejas Varicēnos" 14.05.2024., 21.05.2024, 28.05.2024. no plkst. 17.00 līdz 21.00.  

 

Apmācību laikā dalībnieki gūs ieskatu par pasaku rašanās vēsturi un veidiem, pasaku transformāciju laika gaitā, pasaku ietekmi uz personības veidošanos, veiks dažādus uzdevumus un aktivitātes metaforiskās domāšanas un iztēles attīstīšanai.

Pasaku terapija ļaus ielūkoties sevī un paskatīties uz sevi no malas, izmantojot metaforu. Izprotot pasakas struktūru un tās nozīmību, pasakā ikviens nonāk saskarē ar savu zemapziņu un iemācās to tulkot. Galvenais instruments ir metaforas izmantošana, lai aktivizētu klausītāja iekšējos resursus. Šie resursi palīdz ieraudzīt to, kas katrā jau ir sākotnēji, bet pašam kādu iemeslu dēļ nav izdevies tos ieraudzīt vai arī tie ir piemirsti – tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem pasaku terapijā. Tieši pasakās ir kopā savāktas visas mūsu Dzīves Lomas, kuras mēs cits citam nododam no paaudzes uz paaudzi. Tieši pasakās mēs varam ieraudzīt visas mūsu personības un dvēseles nokrāsas, kā arī ieraudzīt visas mūsu iespējas. Pasaku terapija ļauj iekāpt savā dzīvē daudz dziļāk un ļauj arī no tās izkāpt un uz visu notiekošo apskatīties no malas. Tāpat tā vairo spēkus un dod jaunu enerģiju. Pasaka ir spogulis, kurā mēs ieraugām paši sevi, un kristāls, caur kuru mēs raugāmies uz pasauli. Pasaka ir nepieciešama arī pieaugušajiem, jo tā uzrunā viņu iekšējo bērnu, kurš joprojām sapņo un tic brīnumiem.

 

Pasaku terapiju vadīs Vera Adiņa. Viņa dzimusi un augusi Baltkrievijā, bet kopš studiju gadiem dzīvo Latvijā, un latviešu valodu uzskata par savu otro dzimto valodu. Pēc izglītības inženiere, veiksmīgi veidoja karjeru komercuzņēmumā un paralēli visu šo laiku bija saistīta ar radošo un literāro. 3 gadus strādājusi LNT par filmu tulku latviešu - krievu valodā un gatavoja subtitrus, kā arī rakstījusi pasakas pieaugušajiem latviešu valodā. Pasaku terapijas kursu apguvusi Moreno Psihodrāmas Institūtā Latvijā.

Aicinām interesentus pieteikties līdz 07.05.2024., aizpildot elektronisko pieteikšanās formu https://ej.uz/5f4d vai zvanot +37126565121.

“Pasaku terapija pašizaugsmei” nodarbības iedzīvotājiem būs pieejamas bez maksas. Tās organizē  biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar Abulas lauku partnerību un Lauku atbalsta dienestu. Finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, līdzfinansē Smiltenes novada pašvaldība.

……………………………………………………………………………………………..................

Projektu Nr. 24-09-AL10-A019.2205- 000001 “Pasaku terapija pašizaugsmei”  finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai . Piešķirtais finansējums 891,00 eiro. Līdzfinansē Smiltenes novada pašvaldība- 99,0 eiro.