Ukrainas bērni caur svētkiem, tradīcijām un kopā būšanu iepazīst latviešu valodu, Latviju un Smiltenes novadu

 

Biedrības “Smiltenei un Latvijai” organizētais projekts “Neformālās izglītības pasākumi, t.sk. latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem” ir apliecinājis, ka kopīgiem spēkiem iespējams palīdzēt tiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Projekts, kuru vadīja skolotājas Elita Tilčika un Ārija Veitmane, nodrošināja Ukrainas skolēniem iespēju apgūt latviešu valodu, iepazīt Latvijas kultūru un veiksmīgāk iekļauties vietējā sabiedrībā.

Vairākus mēnešus šajā projektā tikās 10 Ukrainas bērni un jaunieši vecumā no 9 līdz 15 gadiem, kuri kara dēļ bija spiesti pamest savu dzimteni un pašlaik dzīvo Smiltenes novadā. Katras nodarbības tematika tika pielāgota tam, lai veicinātu latviešu valodas apguvi un ukraiņu bērnu un jauniešu iekļaušanos latviskā vidē.

“Mēs vēlējāmies radīt bērniem drošu un pozitīvu vidi, kurā viņi ne tikai apgūtu valodu, bet arī sajustos pieņemti un atbalstīti. Viņi mācījās veidot vienkāršus teikumus, jautājumus un atbildes, iesaistījās dialogos, valodas apguvi veicinošās spēlēs un rotaļās. Skolēniem bija iespēja izmantot savas latviešu valodas zināšanas un uzlabot runāšanas prasmes, komunicējot neformālā vidē, piemēram, bibliotēkā, lietišķās mākslas studijā, veidojot iestudējumu, piedaloties danču vakarā, iesaistoties svētku aktivitātēs, iepazīstot pilsētu un vienkārši sarunājoties pie tējas tases,” stāsta skolotājas.

Programmas saturs tika pielāgots dalībnieku vajadzībām un ietvēra dažādas tēmas, piemēram, “Daba

mums apkārt”, “Dziesmas, kas saviļņo”, “Teātris un māksla” un “Latviešu tradīcijas”. Bērni un jaunieši ar prieku piedalījās valodas spēlēs, veidoja dialogus, iesaistījās teātra izrādēs un danču vakaros, kā arī piedalījās svētku aktivitātēs un ekskursijās pa Smilteni.

“Uzsākot šo programmu, bija jāņem vērā atšķirīgais skolēnu vecums un valodas prasmes līmenis. Diezgan brīvi latviski runā jaunāko klašu skolēni, kuri Latvijā mācās jau no 2022. gada. Viņi ir sadraudzējušies ar saviem vienaudžiem skolā, iesaistās ārpusskolas nodarbībās un labi jūtas latviskā vidē. Grūtāk iekļauties ir pusaudžiem – traucē gan valodas barjera, gan nedrošība, gan lielā mācību slodze, jo gandrīz visi turpina arī attālinātas mācības Ukrainas skolās. Viņiem ir ļoti svarīgi saglabāt ciešu saikni ar dzimteni, jo visi gaida un cer, ka varēs tur atgriezties. Vislielākās grūtības latviešu valodas apguvē izjūt bērns, kurš pagaidām mācās attālināti tikai ukraiņu skolā un dzīvo laukos, līdz ar to viņam ir ierobežotas iespējas iesaistīties dažādās aktivitātēs. Tādēļ prieks, ka caur šo kopā būšanu viņi varēja tikties, atbalstīt un motivēt viens otru, sadraudzēties un iepazīt jauno. Pirms nodarbībām visi vienmēr pulcējāmies, lai kopīgi padzertu tēju un radītu vidi, kas veicinātu savstarpējo uzticēšanos un pozitīvu saskarsmi. Sarunas pie tējas tases kļuva par rituālu, kas palīdzēja bērniem justies brīvāk un drošāk. Nodarbībās centāmies arī laiku pa laikam piesaistīt latviešu bērnus un jauniešus, lai paplašinātu sociālos kontaktus un dotu iespēju runāt latviski par aktuālām tēmām ar vienaudžiem.

Novērojām, ka ukraiņu bērni ir ieinteresēti darboties, viņiem ir svarīgi iepazīt vietējos cilvēkus, latviešu kultūru, tradīcijas un vēsturi. Viņu attieksme pret Latviju un latvisko ir cieņpilna. Bērni izteicās, ka ir iemīlējuši Smilteni un ieguvuši draugus,” stāsta projekta vadītājas.

Šajā laikā ukraiņu bērni un jaunieši ne tikai uzlaboja latviešu valodas prasmes, bet arī kļuva

pārliecinātāki par savām spējām. Viņi pateicās savām skolotājām Elitai Tilčikai un Ārijai Veitmanei par kopā būšanu, sirsnību, iejūtību, atbalstu un radošo pieeju, kas palīdzēja vieglāk pārvarēt valodas un kultūras barjeras un sajusties piederīgiem un gaidītiem.

 

Biedrība “Smiltenei un Latvijai” novērtē visu iesaistīto pušu veiksmīgo sadarbību un ieguldīto darbu, kopā veidojot saliedētu sabiedrību, kurā ikviens var justies pieņemts un saprasts.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Projektu “Neformālās izglītības pasākumi, t.sk. latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem” organizē biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi. Finansē Valsts izglītības satura centrs. Projekta izmaksas – 2898,00 EUR.

Uzsākta firsta Paula Līvena memuāru izpēte un transkripcija

 

Smiltenes Novadpētniecības muzejs sadarbībā ar biedrību “Smiltenei un Latvijai” veikuši nozīmīgu soli Smiltenes vēstures pētniecībā – uzsākta firsta Paula Līvena memuāru izpēte un transkripcija.

Esam gandarīti, ka, Smiltenes Novadpētniecības muzeja rosinātais un biedrības “Smiltenei un Latvijai” iesniegtais, projekts “Firsta Paula Līvena memuāru izpēte un transkripcija” saņēmis atbalstu Smiltenes novada projektu līdzfinansēšanas konkursa “Smiltenes novada kultūras, sabiedriski nozīmīgu vai izglītojošu aktivitāšu projekti” 2024. gada 1. kārtā.

Projektam piešķirtais līdzfinansējums 493,20 eiro apmērā ir ļāvis uzsākt vēsturiski vērtīgu dokumentu pārrakstīšanu un sagatavošanu tālākai pētniecībai un izdošanai.

Šajā posmā ir veikta pirmā soļa īstenošana – memuāru transkripcija, ko veica Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētniece Kristīne Beķere. Viņa ir rūpīgi pārrakstījusi memuārus datorsalikumā un mūsdienu ortogrāfijā, ļaujot šiem vēsturiskajiem materiāliem kļūt pieejamākiem un saprotamākiem plašākai sabiedrībai.

Šī transkripcija ir tikai sākums, lai nākotnē memuārus varētu tulkot un papildināt ar zinātniskiem komentāriem.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir pilnībā iztulkot firsta Paula Līvena – bijušā Smiltenes muižas īpašnieka – memuārus un izdot tos ar detalizētiem vēstures pētnieku komentāriem.

Šis darbs ļaus padziļināti iepazīt Līvenu dzimtas lomu un ietekmi uz Latvijas vēsturi, īpaši attiecībā uz sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kas skāruši Smilteni un Latvijas teritoriju.

Ceram, ka šis projekts veicinās sabiedrības interesi par reģiona vēsturi un Līvenu dzimtas devumu Latvijas kultūras mantojumam.

Paveiktais darbs ir ne tikai solis uz priekšu Smiltenes kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī kalpo par iedvesmu turpmākiem pētījumiem.

Izsakām pateicību Smiltenes novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu, kas ļāvis Smiltenes Novadpētniecības muzejam īstenot šo vērtīgo iniciatīvu.

Papildu informācija par projektu:

Smiltenes Novadpētniecības muzejs

muzejs@smiltenesnovads.lv

+371 25776631

Ukrainas bērni apgūst valodu un iepazīst Latviju izzinot tradīcijas

Būt tālu no mājām, un saprast jaunu kultūru un vietējās tradīcijas, nav viegli. Ir labi, ja ir kāds ar ko parunāt, kam uzticēties un ar kuru kopā izzināt jauno.

Tādēļ arī tapa projekts “Neformālās izglītības pasākumi, t.sk. latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem”.

To vada skolotājas Elita Tilčika un Ārija Veitmane no Smiltenes.

Šajās nodarbībās Ukraiņu bērni, kuri dzīvo Smiltenē un tuvākajā apkārtnē, Smiltenes vidusskolas telpās un arī ārpus tām, piedalās dažādos neformālos pasākumos, apgūst latviešu valodu, iepazīst apkārtni, tradīcijas un kultūru.

Kā stāsta projekta skolotājas : “Rosinām viņus nebaidīties runāt latviešu valodā, iesaistām dažādos pasākumos, lai vieglāk integrēties latviskajā vidē.

Skolas vide ne vienmēr palīdz viņiem būt atvērtiem, jo valodas barjera rada bērnos nedrošību, nepārliecinātību. Bieži vien ir vajadzīgs emocionāla atbalsta impulss, pamudinājums ar domu, ka paši varēs sadraudzēties.

Cenšamies ar valodu veicinošām spēlēm, skečiem, ludziņām, kopīgi apmeklētiem pasākumiem, iedrošināt būt atklātiem, nebaidīties kļūdīties.

Tējas dzeršanas laikā izrunājam vienkāršas lietas, kā veicies skolā, ko uzzināja, kas rada problēmas?

Bērni ir tiešām atsaucīgi un atklāti un labprāt piedalās un iesaistās projekta aktivitātēs.  “

Projekta skolotājas ir ļoti radošas un latviešu valoda un kultūra netiek apgūta tikai sēžot skolas klasē, bet darbojoties un visu iepazīstot praktiski. Bērni ir devušies pārgājienos pa Smilteni, viesojās “Smiltenes TLMS “un apguva aušanas tradīciju, kopā maskojās, darināja rotas un izzināja daudz ko citu.

Valsts svētku nedēļā plānots doties lāpu gājienā, sadancot kopīgos latvju dančos ar folkloras kopu “Rudzupuķe” un iepazīs Latvijas valsts svētku svinēšanas tradīcijas.

Paldies skolotājām par šo atbalstu Ukrainas bērniem un iespēju sajusties piederīgiem. Kā arī daudzveidīgajiem notikumiem, caur kuriem tiek apgūta valoda un mūsu zemes paražas. Kā arī projekta finansētājam Smiltenes novada pašvaldībai.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Projektu “Neformālās izglītības pasākumi, t.sk. latviešu valodas apguve, Ukrainas bērniem un jauniešiem” organizē biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldi. Finansē Valsts izglītības un satura centrs. Projekta izmaksas 2898,00 EUR.

Veidojam veselīgāku ikdienu apmācību ciklā “Es esmu vesels, daru, piedalos!”

 28. septembrī biedrība “Smiltenei un Latvijai” noslēdza apmācību cikla “Es esmu vesels, daru, piedalos!” nodarbības. Kopā piecas nodarbības apmeklēja 19 cilvēki.

Dalībnieki ar interesi klausījās zinošās pasniedzējas Melitas Svilpes padomos un piedalījās praktiskajās nodarbībās, iegūtās zināšanas palīdzēs uzlabot imūnsistēmu, saglabāt veselību un dzīves kvalitāti.

Pasākumu organizēja  biedrība “Smiltenei un Latvijai” sadarbībā ar biedrību “Abulas lauku partnerība” un Lauku atbalsta dienestu.

Paldies pasniedzējai, kas padarīja katru tikšanās reizi tik interesantu un vērtīgām atziņām bagātu un arī dalībniekiem par aktīvo dalību. 

Uz tikšanos!

Tava biedrība "Smiltenei un Latvijai"

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

 Projektu Nr. 2023/AL10/13/A019.22.05/4 “Es esmu vesels, daru, piedalos!” finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (900,00 eiro) , līdzfinansē Smiltenes novada pašvaldība (100.00 eiro). 

---

Flokšu talka Marikas Svīķes kultūrvietā

 

Aicinām uz flokšu talku!

Pirmdien 30.09.2024 plkst. 17.30 Marikas Svīķes kultūrvietā norisināsies Flokšu talka.

Flokšu talkas iniciatores ir grundzālietes selekcionāre Ērikas Trifanova un audzētāja Jana

Melbārde.

Šovasar ar biedrību “Smiltenei un Latvijai” sazinājās selekcionāres Ērikas Trifanovas darba turpinātāja, audzētāja,  Jana Melbārde, vēloties dāvināt šīs šķirnes stādus Marikas Svīķes kultūrvietai. Jo šķirnei, kas radīta godinot dzejnieces dzīvi un darbu, noteikti jāzied un jāsmaržo šajā vietā.

Smarža, vasara, tauriņi, bites un krāsas ir tas, kas iedzīvotājiem saistījās ar Mariku Svīķi, apkopojot idejas par to kādai jābūt kultūrvietai. Un tādu skaistu, smaržīgu un vieglu selekcionāre radījusi arī īpaši Marikai Svīķei veltīto flokšu šķirni “Marika”.

Uzrunājām Smiltenes novada pašvaldības teritorijas apsaimniekošanas speciālisti Unu Raiskumu. Un viņa uzreiz atbalstīja šo iniciatīvu un piekrita, ka tik skaistai dāvanai un īpašam veltījumam noteikti ir jāaug dobēs blakus Taurenim.

Viņa arī aicina iedzīvotājus, kuri vēlas, uz Flokšu talku nest zemās sīpolpuķes – krokusus, muskates, sniegpulkstenīšus, narcises, lai kopā padarītu Marikas Svīķes kultūrvietu vēl ziedošāku un skaistāku.

Paldies selekcionārei par šo skaisto šķirni “Marika”, Janai Melbārdei par ierosinājumu un dāvinājumu  un Smiltenes novada pašvaldībai par atsaucību, lai jau nākošo gadu mēs visi varētu priecāties par šo rozā skaistumu, apmeklējot Veco parku un Marikas Svīķes kultūrvietu.

 

Tiekamies jau pirmdien!

“Dienā sev” izzina stresa vadību, apzinātību, Ajurvēdas virtuvi un gongu maģiju.

 

30.augustā biedrība "Smiltenei un Latvijai" aicināja uz pasākumu "Diena sev”. To vadīja Karīna un Aivars Andreikas, kas vairāk kā desmit gadus praktizē un popularizē veselīgu uzturu, stresa vadību un meditāciju.

Tā tiešām bija baudas un jaunu pieredžu bagāta diena.

Dalībnieki piedalījās veselīga uztura meistarklasē un praktiskā darbībā redzēja kā Ajurvēdas virtuve savienojama ar mums visiem pieejamiem vietējiem produktiem. Daudzi no dalībniekiem bija pieteikušies, jo vēlējās pilnībā vai daļēji atteikties no gaļas un ieviest kaut ko jaunu savos ēst gatavošanas paradumos.

Paldies Karīnai un Aivaram! Viņiem tiešām izdevās iekārdināt sanākušos un izklīdināt maldus, ka Ajūrvēdas virtuve ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Un pats svarīgākais apgāzt galveno mītu, ka bez gaļas nav iespējams sātīgi paēst. Bija tiešām gardi un izglītojoši.

Kad vēders un miesa bija pabaroti, tika pabarots arī gars. Iepazināmies ar stresa vadības un apzinātības praksēm, kuras turpmāk varēsim izmantot harmoniskākai ikdienai un darbam ar sevi.

Diena beidzās unikālajās gongu skaņās, izbaudot relaksāciju, atmodinot iekšējās rezerves, mazinot nogurumu un atslābinot ķermeni. Tās bija kā odziņa uz kūkas.

Biedrība “Smiltenei un Latvijai” saka paldies meistarklases vadītājiem Andrejam un Karīnai par lielisko, tieši šim pasākumam sagatavoto programmu, kas ļāva tik īsā brīdī uzzināt un izbaudīt tik daudz. Biedriem par uzrakstīto projektu un pasākuma organizēšanu. Un pats lielākais paldies Smiltenes novada pašvaldībai par piešķirto finansējumu projekta realizācijai.

Pēc šīs “Dienas sev” mūsu novadā noteikti kļuva par daudziem laimīgiem un zinošiem cilvēkiem bagātāks. Jo esot harmoniski un darboties griboši paši, mēs spējam padarīt tādu arī savu ģimeni un vidi ap sevi.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

“Dienu sev” organizēja biedrība “Smiltenei un Latvijai”, finansēja Smiltenes novada pašvaldība . Projekta nosaukums “Veselīgs uzturs. Apzinātības prakses vingrinājumi. Gongu meditācija”. Piešķirtais finansējums 1000. eiro.

 

Raksts laikrakstā "Ziemeļlatvija" par Dzejas dienu koncertprogrammu "Dzeja dejo!"

 

Autore laikraksta "Ziemeļlatvija" žurnāliste Sandra Pētersone - 15.09.2024

 

Dzejas dienās satiekas, atceroties talantīgu dzejnieci

Smiltenes Kultūras centra sieviešu vokālā ansambļa “Iedvesma” izpildījumā izskanēja ansambļa vadītājas Mārītes Veidemanes (otrā no kreisās) komponētā dziesma ar Marikas Svīķes vārdiem “Ir laiks”.

Pirmdien, 9. septembrī, dzejnieces Marikas Svīķes kultūrvietā Smiltenes Vecajā parkā aizvadīta mūziķu un klausītāju satikšanās caur dzeju un dziesmām, ko sarīkoja biedrība “Smiltenei un Latvijai”.

Šī biedrība rūpējas par pāragri viņsaulē aizgājušās dzejnieces Marikas Svīķes piemiņas vietas iekļaušanu kultūras notikumu apritē vismaz divas reizes gadā – jūlijā, kad vārdadiena ir Marikām, un septembrī, kas Latvijā ir Dzejas dienu mēnesis.

Dzejnieki arī aizejot neaiziet

Šoreiz Dzejas dienu koncertā dzejnieces Marikas Svīķes piemiņas vietā uzstājās mūziķi Inga Lazdiņa un Jānis Žagariņš un Smiltenes Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma”. Marikas Svīķes dzeju lasīja Aija Kramiņa, viņa arī biedrības “Smiltenei un Latvijai” vārdā uzņēmās šī koncerta organizēšanu un vadīšanu.

“Šogad Dzejas dienu tēma Latvijā ir “Dzeja dejo” tādēļ viss koncerts ir par un ap to,” atklājot pasākumu, sanākušos uzrunāja Aija Kramiņa.

“No dzejas mūziķi komponē dziesmas, kuru ritmā vēlāk klausītāji dejo. Dzejai pašai reizēm ir dejas ritms. Un katrā mūziķī, kurš sacer dziesmu, ir apslēpts dzejnieks, jo katra dziesma ir kā dzeja un deja. Arī šajā vakarā lasīsim dzeju, klausīsimies dziesmas ar Marikas Svīķes vārdiem un arī Ingas Lazdiņas un Jāņa Žagariņa dziesmas, ko radījis viņu dzejnieku gars,” aicināja Aija Kramiņa.

Klausītāji koncertā Ingas Lazdiņas izpildījumā dzirdēja dziesmas ar viņas vārdiem – “Dziesma rudenīgā”, “Dziesmas sirds” un “Tilts”, un arī tās būs iekļautas Ingas Lazdiņas dziesmu diskā “Reiz es cerēju”, kas drīz nāks klajā.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Inga uzsver, ka pati sevi par dzejnieci nesauc, – viņa rakstot pantus. “Ļoti agri, jau jaunībā, sāku lasīt Āriju Elksni, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni. Ļoti patika arī Dainas Avotiņas un Olgas Lisovskas dzeja. Visu mūžu man līdzi nāk cieņa pret šiem autoriem, tāpēc man sāp ausis, kad man saka, – es esot dzejniece. Bet dzeja mani ļoti uzrunā, tādēļ arī septembri izjūtu kā Dzejas dienu mēnesi,” atzīst Inga Lazdiņa un piebilst, ka viņai ir prieks uzstāties pasākumos Marikas Svīķes kultūrvietā.

“Mariku es pazinu arī kā cilvēku, tāpēc man ir diezgan viegli saprast, ko viņa savā dzejā gribēja pateikt. Mums bija ļoti labs kontakts. Ir jauki, ka mēs šeit varam pulcēties pie taureņa skulptūras. Marikai bija tāds taureņa vieglums. Ar viņu bija viegli komunicēt,” pārdomās dalās Inga Lazdiņa.

Mūziķim Jānim Žagariņam septembris un Dzejas dienas atsauc atmiņā laiku, kad viņš kopā ar Mariku Svīķi, dzejniecei vēl šajā pasaulē esot, uzstājās daudzos kultūras namos tuvā un tālā apkārtnē. “Kad dziedu dziesmas ar Marikas vārdiem, man šķiet, ka viņa ir dzīva. Un kamēr es dziedāšu, tikmēr man būs šī sajūta,” atzīst Jānis Žagariņš.

Sapņus īstenot nekad nav par vēlu

Vokālā ansambļa “Iedvesma” vadītāja Mārīte Veidemane Mariku Svīķi iepazinusi tikai caur viņas dzeju. Tā uzrunājusi tik ļoti, ka Mārīte sacerējusi dziesmu ar dzejnieces vārdiem “Ir laiks”, ko klausītāji koncertā dzirdēja ansambļa “Iedvesma” izpildījumā.

“Tieši šis dzejolis mani piesaistīja ar tajā pausto domu, – nekad nav par vēlu un vienmēr ir īstais laiks, lai mēs cīnītos par saviem sapņiem, un daudziem kopā to izdarīt ir vieglāk nekā vienam,” teic Mārīte Veidemane.

Gan koncerta apmeklētāji, gan arī ikviens, kurš dodas pastaigā pa Veco parku garām Marikas Svīķes kultūrvietai, var piestāt pie Dzejas takas, ko biedrība “Smiltenei un Latvijai” izveidojusi sadarbībā ar Smiltenes Kultūras centru. Tur var izlasīt tos dzejnieces dzejoļus, no kuriem ir tapušas gan tautā pazīstamas, gan jaunas un ne tik dzirdētas dziesmas.